Mežistrādes cirtes ir dažādi kokmateriālu ieguves veidi, kas tiek izmantoti atkarībā no meža veida, tā vecuma, mērķiem un apsaimniekošanas plāniem. Latvijā un citur pasaulē tiek izšķirti vairāki ciršu veidi:
- Galvenā cirte - cirte, kurā tiek nocirsts lielākā daļa vai visi koki noteiktā platībā, parasti, kad mežs ir sasniedzis noteiktu vecumu vai pieauguma maksimumu. Pēc galvenās cirtes mežs tiek atjaunots vai nu dabīgi, vai ar stādījumiem. Galvenās cirtes var būt dažādas:
- Kailcirte - tiek nocirsti visi koki noteiktā platībā. Tiek izmantota, lai nodrošinātu vienmērīgu meža atjaunošanos.
- Pakāpeniskā cirte - notiek pakāpeniski vairākās kārtās, ļaujot dabīgai atjaunošanai notikt starp cirtēm.
- Atlases cirte - izcērt tikai atsevišķus kokus vai koku grupas, lai uzturētu nepārtrauktu meža segumu un nodrošinātu dabīgu atjaunošanos.
- Kopšanas cirte - cirte, kas tiek veikta, lai uzlabotu pārējo koku augšanas apstākļus, novācot konkurējošos vai slimos kokus. Kopšanas cirtēs tiek atstāti veselīgi un vērtīgi koki, kuriem ir potenciāls augt un attīstīties. Kopšanas cirtes iedala:
- Aizsargcirte - tiek izcirsti tikai tie koki, kas apdraud pārējo koku augšanu.
- Izretināšana - tiek novākti mazvērtīgi, slimi vai bojāti koki, lai uzlabotu pārējo koku augšanas apstākļus.
- Sanitārā cirte - tiek veikta, lai izcirstu slimus, bojātus vai sausus kokus, kas varētu apdraudēt pārējo mežu vai radīt kaitēkļu izplatīšanās risku.
- Rekonstruktīvā cirte - tiek veikta, lai pārveidotu mežaudzi, ja tā nav produktīva vai neatbilst vēlamajām meža apsaimniekošanas mērķiem, piemēram, ja dominē sliktas kvalitātes koku sugas.
Katram cirtes veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, un izvēle starp tiem ir atkarīga no konkrētās situācijas mežā un apsaimniekošanas plāniem.